Andrejs Skaiļa – “Brīnumatslēga”

 Andreja Skaiļa rakstības manieri patiešām grūti ar ko salīdzināt. Ja tomēr jāmeklē paralēles, prātā nāk Rūdolfa Blaumaņa humors – silts, vērīgs un dziļi cilvēcīgs. Skaiļa īsproza ir caurstrāvota ar labestīgu ironiju, bez nievām vai ļaunuma. Tā ir smalka pasmaidīšana par cilvēku dīvainībām, sak, tādi nu mēs esam.

Krājumā apkopotie darbi (1968–1995) ļauj izsekot autora domas attīstībai un valodas izjūtai vairāku gadu desmitu garumā. Īpašu baudījumu sagādā personāžu uzvārdi – Kaķesters, Ālavietis, Umpāris, Sūkaliņš, Pākstenieks u. c. –, kas paši par sevi jau veido veselu mikropasauli un būtu pelnījuši atsevišķu pētījumu.

Grāmatu bagātina Astrīdas Skurbes pēcvārds, kas piešķir tekstiem biogrāfisku un emocionālu dziļumu, kā arī Andra Kolberga stāsts par draudzību ar autoru. Uģa Mežavilka ilustrācijas organiski papildina Skaiļa pasauli, neuzspiežoties, bet niansēti to izgaismojot.

“Brīnumatslēga” ir apjomīga, bet pateicīga lasāmviela – grāmata, kurā var iegrimt nesteidzīgi, atverot to atkal un atkal. Skaiļa darbu pētīšana patiešām vēl ir priekšā, un šis krājums tam ir stabils pamats.