''Cilvēks gaida rītu'' saista ar ieceri par mākslinieku, kurš savā piecdesmitajā dzimšanas dienā atskatās uz nodzīvoto. Viņa ceļš no lauku kalēja līdz pazīstamam māksliniekam savijas ar pirmo mīlestību, mācībām Rīgā un kara pieredzi. Tas ir labs pamats stāstam par to, kā cilvēku veido gan paša izvēles, gan apstākļi, kurus viņš nespēj ietekmēt.
Mani visvairāk uzrunā tieši šī personiskā dzīvesstāsta puse - iespēja domāt par sapņiem, piedzīvoto un to, ko cilvēks, atskatoties pagātnē, uzskata par patiesi svarīgu. Arī nosaukumu gribas lasīt kā cerības tēlu: vēlēšanos sagaidīt skaidrību un jaunu sākumu.
Vienlaikus distanci rada romāna ideoloģiskā ievirze. Padomju literatūras avotos tas raksturots arī kā darbs par latviešu tā sauktās buržuāziskās inteliģences garīgo krīzi. Šāds skatījums man ir mazāk saistošs nekā pats mākslinieka liktenis - vairāk interesē cilvēka pretrunas, nevis viņa dzīves pakārtošana noteiktai politiskai pārliecībai.
Trīs zvaigznes - par interesanto ieceri un vielu pārdomām par cilvēku sava laikmeta apstākļos. Darbs, kuru var novērtēt tā vēsturiskajā kontekstā, taču kura skatījums man nav līdz galam tuvs.
Bibliogrāfiskie dati:
Autors: Žanis Grīva
Nosaukums: Cilvēks gaida rītu
Izdevniecība: Liesma
Izdošanas gads: 1967
Izdošanas vieta: Rīga
Lappušu skaits: 400
Iesējums: Cietie vāki
Valoda: Latviešu
Žanrs: Romāns, latviešu literatūra
No comments:
Post a Comment